Melisa Vandāne, 11. klases skolniece
Mūsu valsts ir tik maza un reizē tik liela savā gara bagātībā. Latvijas Republika šogad jubilāres godā, tāpēc šodien, 26. septembrī, mūsu skolas Dzejas dienu noslēguma pasākumā tika cildināts tās krāšņums.
Konkursā piedalījās trīs klašu grupas. Pirmie uzstājās piekto un sesto klašu skolēni, no kuriem man vislabāk patika Emīla Tīmaņa izteiksmīgā Māras Zālītes dzejoļa “Dzīvo ar Latviju, elpo ar Latviju” norunāšana. Biju ļoti patīkami pārsteigta, cik emocionāli viņš spēja šo dzejoli norunāt, ņemot vērā viņa vecumu. Likumsakarīgi, ka šis talantīgais zēns ieguva godalgotu vietu. Nākamajā posmā dzejoļus runāja septīto un astoto klašu skolēni. Manuprāt, brīnišķīgi Ojāra Vācieša dzejoli “Gauja” norunāja Līga Sudraba. Viņā tiešām bija patīkami klausīties.
Pēdējie uzstājās jaunieši no 9. līdz 12. klasei. Divas devītās klases meitenes norunāja Ingūnas Blūmanes-Lūses dzejoļus “Mana dzimtene” un “Draugs, ieklausies savā sirdī!”. Viņas skaidri, cienīgi un izteiksmīgi norunāja dzeju. Pirms tam nebiju dzirdējusi par šo dzejoļu autori, bet viņas dzejoļi bija tiešām lieliski. Man tie ļoti patika.
Kopumā Dzejas dienas bija izdevušās. Bērni un jaunieši bija centušies, mācījušies dzejoļus un dažs arī pārvarējis lampu drudzi. Tomēr visjaukākais ir tas, ka Dzejas dienas neļauj aizmirst latviešu klasiķus, kā arī iepazīstina mūs ar kādu jaunu dzejnieku.