67629267 r47vs@riga.lv Skaistkalnes iela 7, Rīga, LV-1004

Rīgas 47. vidusskola

Dod gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu.

/Rainis/

Projekts “Latvijas skolas soma”

Otrajā mācību pusgadā 4. klasēm bija iespēja “Skolas somas’’ ietvaros virtuāli apmeklēt “Mystero ilūziju muzeju’’.

Virtuālās ekskursijas laikā Iluzionisma teātra, muzeja Mystero izveidotāji, burvju mākslinieki Dace un Enrico Pecoli izglītojamos iepazīstināja ar burvju skatuves mākslas noslēpumiem un šīs jomas attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē. 

Nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar oriģinālās iluzionisma skatuves mākslas žanru daudzveidību, radošajiem izteiksmes līdzekļiem, lai popularizētu šo unikālo mākslu. 

Skolēni uzzināja, kāds bija pirmais populārākais burvju triks pasaulē, redzēja to demonstrējumu. Skolēni guva ieskatu iluzionisma vēsturē Latvijā, uzzināja par spilgtākajiem Latvijas iluzionistiem 19. gs. un 20. gs. sākumā. Uzzināja kāpēc burvju mākslinieks Borsuks rija akmeņus un par kādiem nopelniem Buhāras emīrs uzdāvināja Latvijas iluzionistam J. Štrausam zelta piespraudi ar briljantiem. 

Virtuālās ekskursijas laikā bija iespēja izstaigāt maģisko Iluzionisma muzeju-teātri divos stāvos. Ieskatījās slavenā amerikāņu iluzionista Hudini atslēgu noslēpumu kambarī un uzzināja, kurš burvju mākslinieks pirmais izdomāja burvju Kino trikus. Tas bija piedzīvojumiem bagāts ceļojums mistikas valstībā.

Skolēnu atsauksmes:

Noskatījos iluzionistu muzeju! Bija ļoti interesanti. Iemācījos dažus trikus, un uzzināju daudz ko jaunu! Vislabāk patika mācīties trikus, kurus pēc tam varēja parādīt vecākiem! Liels paldies par šo iespēju!

Es uzzināju burvju mākslinieku vēsturi. Arī pārējais, ko stāstīja bija ļoti interesanti. Gribētu vēl šāda tipa izzinošos video.

Man ļoti patika šī virtuālā ekskursija. Bija interesanti skatītāju zālē krēsli, kas atgādināja spēļu kārtis. Skatoties triku komplektus, es ievēroju, ka man arī mājās ir viens triku komplekts, kur ir darbība ar bumbiņu. Triki ar pirkstiem bija interesanti. Es vēlētos ar ģimeni kaut kad aiziet uz maģijas muzeju klātienē.

7. klases skolēni iepazinās ar Liepājas teātra mācībizrādi “Kā top izrāde?”. Tā ir performatīva lekcija jauniešiem, kuras galvenais mērķis un uzdevums ir atraktīvā un saistošā formātā parādīt skolēniem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu.

Rūtas, Annijas un Andas 7.a viedoklis par izrādi “Kā top teātris?”

Man patika, ka izrāde bija viegli uztverama. Visa svarīgā informācija tika pārveidota par teātri, kuru aktieri prasmīgi izspēlēja. Ne brīdi nezuda interese, skatoties izrādi. Mums bija ekskluzīva iespēja redzēt ne tikai to, kā aktieri spēlēja, bet arī to, kā viņi gatavojušies un mācījušies šai izrādei. Parasti kā skatītāji redzam tikai aktierus, kuri spēlē savu lomu, taču šajā izrādē mēs iepazināmies ar visu režisora komandu: gaismotājiem, skaņas māksliniekiem, dramaturgiem. Protams, šī izrāde būtu bijusi vēl labāka, ja mēs patiešām atrastos teātra ēkā, iespējams varētu uzkāpt uz skatuves un izmēģināt aktiera lomu. Cerams, ka varēsim to nākamgad, jo aktieri mūs aicināja ciemos.

Mūsu skolas 10. klases skolēniem bija iespēja noskatīties Latvijas skolas somas projektam veidoto iestudējumu Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris.

Režisora Valtera Sīļa un dramaturģiskā materiāla autora Kārļa Krūmiņa kopdarbs ir mēģinājums sasaistīt Latvijas valsts dibināšanas aktu ar katra zālē sēdošā personīgo pieredzi, izmantojot tehnoloģijas. Ir radīts ne tikai stāsts par valsts dibināšanas aktu, bet arī viela pārdomām par informācijas pārbagātību, ar kuru mums visiem jātiek galā.

Vanesa Melānija Čakāne

   “Izrādes pats sākums mani nedaudz sašutināja, jo nebiju gaidījusi ko tādu, pat nedaudz nobiedēja. Man ļoti patika, ka šī izrāde nav kā visas pārējās, kur parāda tikai nofilmētu aktieru spēlēšanu, bet arī mūs kā skatītājus iesaista vai cenšas iesaistīt stāsta stāstītājs. Izrāde lika man justies tā, it kā es būtu tajā pasaulē, un stāstītājs būtu mans piedzīvojumu draugs, kurš palīdz atrast pareizo ceļu un izskaidro nesaprotamās lietas.

   Aktieru uzstāšanās bija ļoti laba, varēja redzēt, ka viņi iejūtas savās lomās. Pats izrādes koncepts bija ļoti labs, pirmo reizi kaut ko tādu redzu. Dažas vietas mani nedaudz apjucināja, jo nesapratu, par ko stāstītājs runā. Taču beigās es sāku saprast, par ko viņš runā. Izrāde bija arī nedaudz pamācoša. Arī stāstītāja runas un uzvedības stils  piesaistīja manu interesi, mudināja turpināt skatīties, un brīžiem pat lika pasmaidīt.

    Man patika šāda tipa izrāde un nākotnē labprāt ietu noskatīties vēl līdzīgas izrādes.”

12. klase virtuāli apmeklēja I. Ziedoņa muzeju “Dzirnakmeņi”. Muzeja darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: “Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot.”

Interaktīvajā nodarbībā jaunieši iepazina gan muzeja telpas, gan uzzināja par I. Ziedoni, gan meklēja atbildes uz jautājumiem.

Evelīna Patrīcija Balode

   “Interaktīvais pasākums Imanta Ziedoņa muzejā bija jautrs un interesants piedzīvojums. Tā kā neesmu bijusi šajā muzejā, šī iespēja piedalīties Ziedoņa klasē mani ieintriģēja. Pasākuma vadītāja prasmīgi mācēja iesaistīt visus klātesošos skolēnus ar vienkāršiem, bet interesantiem un radošiem uzdevumiem. Man ļoti patika radošā aktivitāte – mīkla, kur komandā atrisinājām uzdotos uzdevumus un nonācām pie gala atbildes. Šis uzdevums iepazīstināja ar Ziedoņa māju un viņa personību daudz vairāk. Kopumā pasākums bija kā jauks atpūtas brīdis, bet tajā pašā laikā kā mācību stunda. Noteikti vasarā došos apskatīt muzeju pati savām acīm, jo draudzīgā atmosfēra, kuru var just pat attālināti, piesaista manu ziņkāri.”

Karīna Keita Koreņika, 11.kl.

Mūsu klasei “Skolas somas” ietvaros tika dota iespēja noskatīties Nacionālā teātra izrādi “Indrāni”. Domāju, ka tagad, kad nav iespējams teātri apmeklēt klātienē, tā bija lieliska iespēja. Tā kā literatūras stundā mācījāmies par R. Blaumani, tad izrādi “Indrāni” skatījos ar interesi un pēc tam veicām patstāvīgo darbu, kurā tika analizēta pati luga un tajā darbojošies tēli. Ļoti labi bija tas, ka katrs skolēns izrādi varēja noskatīties sev ērtā laikā.

Lugā stāstīts par dažādu paaudžu konfliktu, bet jaunākais lugas tēls Edžiņš bija manā vecumā. Man šķiet, ka gan man, gan viņam šajā vecumā daudzus paaudžu strīdus ir grūti saprast. Tikai analizējot dziļāk lugas saturu, bija iespējams izprast lugu.

Gribu uzsvērt, ka man ļoti patika aktieru tēlojums. Manuprāt, viņi savu darbu paveica izcili.  Tieši aktieru labais tēlojums rosināja aizdomāties par dažādām dzīves situācijām un palūkoties uz tām no dažādām šķautnēm. Es sapratu, ka ne vienmēr viss ir ļoti skaidrs, dažreiz nākas ļoti padomāt, kāda rīcība ir pareizākā.

Paldies “Skolas Somai” par doto iespēju iepazīties ar lielisku izrādi!

Sk. Ilva Šembele

Skolas somas ietvaros 2021.gada aprīlī 3., 5. un 6.klases skolēni attālināti skatījās Valmieras drāmas teātra izrādi “Slinkums”.

Izrāde ir par trim draugiem, kuriem  skolā tiek uzdots uzdevums, diemžēl ne visi no viņiem ir tik čakli, lai to izpildītu, taču viņiem tiek dota otra iespēja. Slinkākais no draugiem piedāvā pārējiem doties uz Sliņķu zemi. Tā ir vieta, kur pašam it nemaz nav jāpiepūlas, tur ir spilvens, kas mācās tavā vietā, ēdiens, kas pats apēdas un sporta stundās notiek treniņi slinkošanā. Šī pasaule šķiet ļoti kārdinoša, tā var sevī ievilkt un vairs nelaist vaļā. Slinkums kādreiz piemeklē ikvienu no mums un ir pat ieteicams dažkārt paslinkot, bet ir jābūt uzmanīgiem, jo pārāk ilga slinkošana ir kaitīga veselībai un prātam.

Izrāde bija aizraujoša, pamācoša. Aktieri izrādi parādīja ar intrigu no sākuma līdz beigām.

Skolēnu viedoklis.

Krista: Šajā izrādē es redzēju slinkuma veidu, kurš arī man piemīt – ir slinkums iet uz treniņu, man ļoti bieži negribas iet uz treniņu, bet es pārvaru slinkumu un eju.

Nikola: Es saskatīju, ka neesmu vairs tik slinka kā agrāk. Un man patika izrāde vēl tāpēc, ka tur bija it kā dzīvnieks sliņķis. Un man sliņķis patīk, viņš ir mīlīgs.

Kristers: Man gan bija garlaicīgi izrādi skatīties, man nepatika, ka skolnieks ir skolnieks, un tad viņš pēkšņi ir skolotājs, un tad atkal skolnieks. Man arī nepatika, ka diena mainījās piecās minūtēs.

Veronika: No katra personāža es saskatīju kādu daļiņu no sevis. Piemēram tas, ka ir slinkums darīt to, ko vajag, bet trakot nav slinkums. Vissmieklīgākais man šķita, kad viņi stāstīja, par ko gribētu kļūt.

Ģirts: Es sevi saskatu Tomā, jo viņam ir tas pats slinkums, kas piemīt man. Un viņš visu laiku domā par ēšanu, tāpat kā es.

Amanda: Izrāde bija smieklīga! Vissmieklīgākais bija tas, ka viņi un sūdzējās skolotājam par sliktajām atzīmēm, bet saņēma vēl sliktākas.

Šī gada maijā Rīgas 47. vidusskolas 8.a un 8.b klasēm vizuālās mākslas stundu ietvaros norisinājās “Skolas somas” pasākums.

Fonds “Mākslai vajag telpu” noorganizēja nodarbību par tēmu “Cilvēcisko vērtību attēlojums laikmetīgajā mākslā”.

Skolēni caur mākslas darbiem un Augustes stāstījumu par tiem, iepazina cilvēku izpratni par dzīvību un  nāvi, mūžību,mīlestību, mieru, laimi dažādos gadsimtos, sākot no Viduslaikiem līdz pat 21. gadsimtam.

Kas būtu svarīgi, lai cilvēks justos laimīgs? Kāda būtu  ideālā dzīve?

Šo tēmu tālāk risinājām savos radošajos darbos. Katram no mums ir savs skatījums un interpretācija!  Lūk, daži piemēri no tiem!

Jāzeps Simsons uzzīmēja ilustrāciju dzejai:
Kā zirnekļu tīkls
Ir mūsu dzīve.
Tik skaista, tik stingra
Un tomēr tik trausla
.

Monta Ozoliņa.
Brīnumaina nakts.

Madara Risberga.
Ziedu plūsmā.

Nikita Perovs.
Miers.

Jaungaile-Gaile Samanta.
“Nē nozīmē nē”.

Katrīna Kirilova.
Laimīgā Es!

Laura Veistere.
Nakts aiz pasaules.

Skolas soma – Cilpošanas spēle (5.a, 9.a, 9.b)

Lieliska iespēja pārbaudīt savas spējas domāt nestandarti un atrast atbildes visdažādākos tematos. To visu darīt dabā pastaigājoties un lieliski pavadot laiku ar ģimeni vai draugiem! Jautājumi liks padomāt un “palauzīt galvu” ikvienam, jo tie ir asprātīgi un daudzveidīgi.

Skolēniem šī bija lieliska iespēja apgūt jaunu aplikāciju, kā arī uzzināt daudz jauna! Šī spēle nav par vieglu vai par grūtu – tā ir daudzveidīga un aizraujoša.

Paldies par iespēju izmantot jaunās tehnoloģijas aktīvi pastaigājoties! Tas ir piemērots veids arī attālinātajam laikam!

Laura Freimane, dabaszinību un ģeogrāfijas skolotāja

Latvijas skolas soma deva iespēju 10. klasei noskatīties režisora Jāņa Ābeles spēlfilmu “ Jelgava 94” pēc Jāna Joņeva romāna motīviem.

Filma ir par četrpadsmitgadīgo zēnu Jāni, kura ikdiena krasi mainās, proti, no uzcītīga skolēna, līdz mežonīgam un nepaklausīgam pusaudzim. Filma parāda, kā cilvēks šajā vecuma posmā spēj mainīties, ja atrod trakus draugus un iemīlas klases populārākajā meitenē. Es guvu atziņu, ka jauna pieredze ne vienmēr var izmainīt  dzīvi pozitīvi, tāpēc katram pašam ir jāsaprot situācijas nopietnība.

A. I. 

Man ļoti patika jauniešu vēlme un uzņēmība, sākt ko jaunu, dibināt grupu, nedaudz sabēdājos, kad viņiem tas neizdevās, jo zinu sajūtu, kad, ejot uz savu mērķi, to neizdodas sasniegt. Domāju, ka filmas autori vēlējās parādīt, ka dzīve nav rožu dārzs un tajā būs daudz pārbaudījumu, vienkārši ir jāsakož zobi un jādodas tiem cauri! 

Filmas sižets ir ļoti līdzīgs mūsdienu jauniešu ikdienai, mīlestība, sapņi, veiksmes un neveiksmes, smiekli un asaras…

L. J.

Mani pārsteidza galvenā tēla vienaldzība pret to, kā pret viņu izturas apkārtējie. Iepriecināja tas, ka beigu beigās viņam tāpat bija gaiša nākotne, lai gan viss varēja būt daudz citādāk. Kaitināja tas, ka viņš neatmeta cigaretes pat pieaugušā vecumā. Šī filma man izraisīja daudz dažādu pārdomu par to, ko daru es un kādas tam visam var būt sekas.

D.S.

Aprīlī 1. un 2. klases skolēni noskatījās Latvijas Nacionālā teātra izrādi “ Sarkangalvīte un vilks”.

Pēc izrādes noskatīšanās skolēni atbildēja uz jautājumiem par lugu un redzēto attēloja zīmējumos.

2. klases skolēni centās atbildēt uz jautājumu:

Ar ko atšķiras luga no pasakas?

Lugā darbojās dažādi dzīvnieki, Sarkangalvītei garšoja šokolāde, mamma cepa pīrādziņus pārdošanai, bija dažādi ielu nosaukumi ( Vilka iela, Vecmāmiņas iela), mednieks draudzējās ar Sarkangalvītes mammu un viņai palīdzēja cept pīrādziņus, Sarkangalvītei bija rudi mati un sarkani zābaki, mednieks brauca ar velosipēdu, vecmāmiņa pazaudēja brilles, darbojās Dzīvnieku Parlaments un pieņēma dažādus likumus, vilks palika dzīvs, citāda saruna vecmāmiņas mājā.

Līga Juškēviča

Vai viegli būt jaunam?

Kāds uz šīs pasaules sapņo uzkāpt Everestā. Kāda meitene sapņo par princešu kleitu. Kāds puisītis, kam ir kustību traucējumi sapņo kļūt par profesionālu futbolistu. Tomēr ne vienmēr tu vari iegūt visu, ko gribi un vai tas reiz piepildīsies? Redzētajā filmā mēs redzējām pāris cilvēku sapņu īstenošanos un neīstenošanos.

Gandrīz visi bērni uz jautājumu, ko tu dzīvē gribētu visvairāk, atbildēja, ka naudu. Es pati to arī vēlos, bet vai tas ir pats svarīgākais?  Kā teicis Johans Volfgangs fon Gēte:  “Daudzi cilvēki nepievērš uzmanību savai naudai, līdz tie gandrīz nonāk līdz tās beigām, un citi dara to pašu – tikai ar savu laiku.” Jaunieši ir bīstamākie cilvēki. Viņi nebaidās no nekā, jauniešus neuztrauc nāve vai naudas trūkums. Bet līdz tu ar to nesaskaries, līdzīgi kā filmā, tu sapņo savus sapņus, nedomājot ne par citu. Te pēkšņi tu vari vairs neeksistēt uz šīs pasaules, to atstājot ar saviem nepiepildītajiem sapņiem.

Šī filma lika aizdomāties par to, kas dzīvē ir svarīgākais, cik maz laika mums ir dots dzīvot un paveikt visu, ko vēlamies. Filma lika apjaust, ka mēs nezinām, cik daudz laika mums ir dots. Nevienam nav viegli, jo vienmēr par kaut ko ir jācīnās tikmēr, kamēr šī pasaule jebkurā sekundē var beigties.

Latvijas skolas somas ietvaros 8.a klases noskatījās režisora Askolda Saulīša dokumentālo filmu «Baltijas brīvības ceļš». Filmā ir atspoguļoti notikumi, kas saistīti ar Baltijas valstu nostāšanos uz vienas vēsturiskās attīstības ceļa uzreiz kopš neatkarības proklamēšanas
20. gadsimta sākumā.

Kristīnas Urtānes iespaidi: “Sākumā domāju, ka filma nebūs tik laba. Bet, kad sāku skatīties un tiešām iedziļināties filmā, mani tā aizrāva.

     Sāku iedomāties, kā cilvēki jutās tajā brīdī, kad viņiem bija iespēja doties, lai stāvētu šajā ceļā. Man šķiet, ka tie, kas tur bija, var justies tiešām īpaši. Man šī filma pat aizkustināja, jo manuprāt tas ir kaut kas nozīmīgs būt tur, un es novērtēju, ka cilvēki tur gāja, un tāpēc mēs šeit tagad esam kā brīva zeme.

    Kopumā es teiktu, ka filma ir laba un man tā patika. Es iesaku noskatīties visiem un tiešām padomāt par to. “

                             20. janvāris – Barikāžu aizstāvju atceres diena

Latvijas skolas somas ietvaros 10.klase piedalījās biedrības “Palēkais vilks” izzinošajā nodarbībā “Barikāžu laiks 1991. Tā laika jaunieša stāsts”.

Agate Iesalniece, 10. kl.

Barikāžu dienas aktīvais laika posms bija no 13. janvāra – 20. janvārim. Šajās dienās 1991. gadā Latvijas tauta cīnījās, veidojot barikādes pret PSRS armiju.

Tiešsaistes stundā mūsu klasei par Barikāžu dienu pastāstīja tās dalībnieks, kuram tajā laikā bija tikpat gadu, cik mums – 16 gadi. No stāstīta es uzzināju, ka galvenie Barikāžu laika punkti bija Vecrīgā – Latvijas Radio ēka un Doma laukuma baznīca, kura bija šī notikuma dvēsele, proti, Doma baznīcā bija ierīkots hospitālis, kur cilvēki pulcējās, lai lūgtu Dievu, sasildītos, kā arī sarunās stiprinātu viens otru. Ne vien tautas iedvesma un mērķtiecība bija nozīmīgas, bet arī zinošu cilvēku kā inženieru, bijušo karavīru idejas transportu novietošanai un piepildīšanai ar smagiem materiāliem.

Šis apņēmības un lepnums gars, kurš caurstrāvoja sešpadsmitgadīgo zēnu, un nav pazudis pat tagad, jau pieaugušā vīrieša skatījumā, pārņēma arī mani, jo es tikai varu iedomāties, cik ļoti Latvijas iedzīvotājiem bija apnikusi PSRS vara, un viņi vēlējās brīvu valsti. Manuprāt, es to uzskatu kā pašsaprotamu, ka Latvija ir brīva valsts, tomēr noklausoties šī dalībnieka stāstu, saprotu, ka daudziem tas bija kā izaicinājums piedalīties Barikāžu dienā, jo tomēr PSRS vara vēl pastāvēja. Ir vērtīgi apzināties, ka pateicoties šādiem drosmīgiem cilvēkiem gan tālā pagātnē, gan pirms 30 gadiem, mums ir brīva un suverēna valsts.

Skolas somas ietvaros 2.b klasei bija iespēja noskatīties Rozes Stiebras animācijas filmu “Kaķīša dzirnavas”. Kārlis Skalbe uzsver garīgā spēka lomu pasaules pārveidošanā. Skalbes kaķītis no senajiem laikiem atnāk līdz mūsdienām, atgādinot, cik nemainīgi svarīga ir līdzjūtība un labsirdība arī šodien. Zīmējumos to centās parādīt arī otrās klases skolēni. Liekas, ka viņiem tas izdevies.

4. klašu audzinātājas Iveta Irbe un Dace Vilčuka

20. novembrī pie mums viesojās keramikas darbnīca “Virzas” no Kurzemes puses.

Nodarbība sākās ar stāstu par mālu. Tā jau nav, ka neko nebijām dzirdējuši, bet īstu podnieku interpretācijā, māla “dzīve” izklausījās neparastāka un noslēpumaināka.

Kamēr vieni veidoja ežus un pēc tam visu, ko sirds kāroja, jo māla bija daudz, cits kopā ar meistari darbojās pie virpas. Roku pie rokas, prātu pie prāta un katrs izvirpoja savu trauku.

Tā bija interesanta vizuālās mākslas pieredze, jo katrs darinājums bija jāveido pēc iespējas interesants, dizaina pieredze, jo traukam jāizskatās kā traukam un jābūt ērti lietojamam.

Kā tas notika, varat apskatīt video.

https://www.facebook.com/watch?ref=search&v=1339361069736190&external_log_id=0d45d488-fcc5-42f8-8fa7-e0d15d77942d&q=Virzas%20keramikas%20darbn%C4%ABca

2020./2021. mācību gada 1. semestrī Rīgas 47.vidusskolā projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros pie sākumskolas klašu skolēniem viesojās “Sveču liešanas darbnīca” pārstāvji.

Nodarbībā skolēni iepazinās ar sveču liešanas vēsturi, tradīcijām un pagatavoja katrs divas sveces. Ar lielu aizrautību skolēni praktiski darbojās gan izlejot dažādas formas sveces, gan arī marmorējot tās. Liels bija bērnu pārsteigums, kad, atverot it kā no skata necilas formas, tika izņemtas skaistas dažādu formu un krāsu sveces. Cik dažādi bērni, tik dažādas un neatkārtojamas sveces.

Nodarbības noslēgumā katrs skolēns skaisti iesaiņoja savas izlietās sveces, un  nolēma, kur šīs sveces nonāks – dāvinās mammai, vecmāmiņai vai paturēs sev.

Sākumskolas skolotājas

“Vēl pirms attālinātajām mācībām ar Skolas somas atbalstu paguvām apmeklēt kinoteātri “Splandid Palace”, lai noskatītos Ilzes Burkovskas animācijas filmu “Mans mīļākais karš”. Nosaukums mani mulsināja, bet pirms filmas tikāmies ar autori Ilzi Burkovsku un viņa ļoti interesanti stāstīja par savām domām un izjūtām padomju laikos, par pareizas krišanas treniņiem atomkara gadījumā. Es vakarā vecākiem jautāju, vai viņiem arī tā skolā mācīja, tētis teica, ka ne tādas muļķības vien.

Pati animācijas filma man likās interesanta, brīžiem smieklīga. Varbūt es ne visu sapratu, jo tagad mēs dzīvojam pilnīgi atšķirīgā pasaulē un jūru varam apmeklēt, kad vēlamies, bet man patika un ir, ko pārrunāt ar vecākiem.”

8. klases skolniece

29. septembrī Latvijas Skolas ietvaros skolā notika pasākums “Nofilmē savu filmu”.

Lūk, ko par to saka 9.b klases skolēni.

“Šajā pasākumā mēs iemācījāmies un apskatījām, kā strādā cilvēki aiz kameras TV šovos, ziņās. Mēs iemācījāmies, kā strādāt ar kameru, skaņu, kā sagatavot intro. Sapratām un izmēģinājām green screen. Šajā pasākumā mēs filmējām rīta ziņas jeb mūsu variantā “9.b klases rīta panorāmu”. Šajā projektā mums visiem vajadzēja strādāt kā komandai. Mūsu komanda bija:

režisors – Sandis;

filmētājs – Evija un asistents Skots;

titru un plakāta mākslinieces Krista un Endija;

fotogrāfs – Minh Anh, Lauma Pirvica;

aktieri – Sandis, Roberts, Raimonds, Aksels, Markuss, Heinrihs;

montētājs – Evija;

cilvēku saraksta sagatavotāji – Lauma, Gvineta, Laura.

Mūsuprāt šis pasākums bija ļoti noderīgs, jo tas mums deva iespēju ieskatīties, kā viss notiek aiz kameras un, iespējams, ka daudziem deva ieskatu savā nākotnes profesijā. Mums bija jāsadarbojas kā klasei, jo bez komandas darba šis projekts nebūtu izdevies. Mums visiem ļoti patika šis pasākums.”

“Latvijas skolas soma” ir valsts finansētu atbalsta programma, lai visiem 1.–12. klašu skolēnam, t.sk., profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, būtu iespēja teorētiskās zināšanas papildināt ar klātienē dažādos pasākumos, muzejos, teātros, koncertzālēs, uzņēmumos, dabas takās un citviet gūtu pieredzi.

„„Latvijas skolas somas” iniciatīva ir veidota ar pārliecību, ka Latviju skaistāku un stiprāku var padarīt cilvēki, kuri ļoti labi pazīst savu zemi, tās vērtības, pārzina kultūru, dabas bagātības, lepojas ar zinātnes un uzņēmējdarbības sasniegumiem, ļoti labi zina arī savas valsts vēsturi, ir spējīgi dažādās valodās par to stāstīt citu valstu cilvēkiem,” atzīmē kultūras ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka šī, lielākā no Latvijas valsts simtgades iniciatīvām, ikkatram no vairāk nekā 240 tūkstošiem 1.-12.klases skolēnu to palīdzēs piedzīvot, izzināt un nodot tālāk.

Mājaslapa iepazīstina ar pasākumiem, kurus apmeklējuši mūsu skolēni. Pie katra no pasākumiem ir “Latvijas skolas somas” logo.

9.a klase Melngalvju namā

Kontakti Rīgas 47. vidusskola. Visas tiesības tiek paturētas.