13. februārī skola norisinājās 1.-4. klašu izteiksmīgas runas konkurss. Skolēni bija ļoti centušies un žūrijai bija grūti izvērtēt, kuri tad ir tie vislabākie. Te nu ir rezultāti!
1. vieta: Daniela Paško (1.b); Nora Bērziņa (2.b); Karolīna Lukevica (3.b); Marta Ruča (4.b.).
2. vieta: Zuzanna Braķe (1.b); Andris Bērziņš (2.a); Luīze Babāne (3.b); Linda Vutkeviča (4.b).
3. vieta: Elīna Millere (1.a); Vanesa Gerasimova (2.a); Megija Paula Blaua (3.a); Krista Belinska (4.a).
Pateicību par piedalīšanos saņēma: Paula Puste (1.a), Kristens Ezeriņš (1.b), Ronalds Dambergs (2.a), Emīlija Eihena (2.b), Emils Deiko (2.b), Gerda Kauliņa (3.a), Elīsija Burova (3.a), Kristers Kerans (3.b), Anna Buivide (4.a), Gustavs Rēders (4.a), Keita Kitija Jakuškina (4.b) un Linda Dēze (4.b).
- vietas ieguvēji priecēja klausītājus ar V.Luksa, I.Cielavas, L.Vāczemnieka un A.Bārdas dzejoļiem.
Valdis Lukss
RĪTOS
Mārīte cilā gan šo, gan to –
Negribu ģērbties – nu neparko!
Kleitiņu vilkt? Rokas jāceļ tik augstu!
Labāk jau paberzēt celi ar plaukstu.
Mārīte pieri kā tantiņa rauc:
– Visur to pogu, to pogu tik daudz!
Pirksti man mazi!
Pogas griež kā ar nazi! –
Mārīte cilā gan šo, gan to –
negribas ģērbties – nu neparko!
Bet –
brālis jau saģērbies izsteidzas laukā,
kopā ar biedriem tie Mārīti saukā:
-Ei, Mārīt, kā būs,
vai noķersi mūs?…
Inta Cielava
PĒTERGAILIS
Pēterbaznīcas tornī
Gailis no tīra zelta!
Daudzi tam apbrīnas skatienus velta.
Lielīgs!
Tikai uz Lieldienu laiku
Gailis top sapņains un skumīgs.
Rāda bēdīgu vaigu…
Nerunīgs…
Tās lauku vistas! Kā trakas!
Dējušas bez mitas.
Lieldienu zaķim klēpī krita
Olas, olas, olas…
Krāsainas kā gladiolas.
Kā gribētos tās apskatīt tuvāk!
Kā bērnībā kopā ar cāļiem…
Un izjust krāsainu prieku,
Un padziedāt kopā ar brāļiem!
Tad blakus mākonīts liegs
Noglāsta zeltīto vaigu, –
Neskumsti! Neesi tu viens…
Un sapņi piepildās ar laiku!
Laimonis Vāczemnieks
PRIEKS
Uh, debeszilā debestiņa!
Ē, pasaulīte baltā!
Zaļsārtos ledus stikliņos
Mirdz egle sudrabkaltā.
Visapkārt baltā baltumā
Snauž piesniguši sili,
Un es pa vidu klajumā
Sev ceļu baltu pili.
Tā pils līdz malām piebērta
Ar sudrabotu prieku, Bet pats es tajā sudrabā
Par sniegavīru tieku.
Un visa mana baltā pils
Tik pilna gaišu jūtu,
It kā pa baltu kupenu
Es izvārtījies būtu.
Es grābju abām riekšavām
Un baltu prieku kaisu,
Un aizvizuļo mana pils
Kā vizuļi pa gaisu.
Pats stāvu, muti pavēris,
Šai ziemas rītā saltā…
Uh, debeszilā debestiņa!
Ē, pasaulīte baltā!
Antons Bārda
ES BRĪNOS
Es brīnos par sauli Latvijā,
Cik gan tā spoža un jauka –
Kā mirdz tā zirnekļa pinumā
Uz rudenī nokopta lauka!
Es brīnos par mākoņiem Latvijā,
Cik skaisti tie pāri mums liecas
Un ietīt blāzmainā mirdzumā
Gan mājas, gan pakalnus tiecas!
Es brīnos par debesīm Latvijā,
Cik dzidri tās staro un silti
Un ietver tik dīvainā atspulgā
Ir dzimtenes pelēko smilti!
Par vēju pat brīnos es Latvijā,
Cik kokus tas noliekt spēj mīksti!
Un, ja tu to redzi un izjūti tā,
Vai zemi šo nemīlēt drīksti?