2018./2019.m.g.
2.semestrī “Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas 47.vidusskolā 1. un 3. klases
skolēni skatījās Valmieras teātra aktieru izrādi ,,Trīs sivēntiņi un vilks”.
Pirms devāmies uz pieteikto izrādi, klasē izlasījām grāmatu ,,Trīs sivēntiņi un vilks”. Pārrunājām labos un ne tik labos brīžus. Kāds bija vilks? Kā mainījās sivēntiņu raksturi?
Skatījāmies un mācījāmies, kā uzvesties
izrādes laikā. Pārrunājām ar skolēniem, vai aktieru profesija ir viegla?
Praktiskajā daļā nākamajā gadā mēģināsim
paši iejusties aktieru lomās un iestudēsim šo pasaku.
2018./2019.m.g. 2. semestrī “Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas 47. vidusskolas 1. klases skolēni devās uz Latvijas Dabas muzeju piedalīties nodarbībā ,,Te – skudru pūznī”.
Pirms devāmies uz pieteikto nodarbību
klases audzinātāja kopā ar bērniem gājām tuvākajā apkārtnē apskatīt kukainīšus,
kuri jau ir pamodušies. Daudz tādu nebija, bet ieraudzījām arī skudriņas.
Klasē
latviešu valodas stundās lasījām stāstus, tautasdziesmas par kukaiņiem.
Matemātikā skaitījām un risinājām teksta uzdevumus par skudru oliņām. Vizuālajā
mākslā zīmējām skudras. Mūzikā dziedājām dziesmas (bitīšu vietā dārziņā likām
skudriņas) un spēlējām spēles.
Šajā nodarbībā skolēni uzzināja ļoti daudz interesantas lietas gan par pašām skudrām, gan viņu dzīvi. Uzzinājām, cik ļoti daudz dažādu skudru sugu ir mūsu Latvijā. Liels izbrīns skolēniem bija par to, cik dziļi zemē skudras taisa savu māju. ( Mēs redzam tikai virspusi.)
Praktiskajā
daļā skolēniem tika izdalītas dažādas bildes un pašiem bija jāatceras un
jāatrod tā vieta zīmējumā, par kuru tika iegūta informācija (darba bite, māte,
oliņas utt.)
Braucot pavasara ekskursijā noteikti
pievērsīsim uzmanību skudru pūžņiem un tā dzīvībai ap to!
2018./2019.m.g.
2.semestrī “Latvijas skolas soma” ietvaros Rīgas 47.vidusskolas 1.klases
skolēni devās uz Latvijas Dabas muzeju piedalīties nodarbībā ,,Latvijas zvēru
pēdas un grauzumi”.
Programmas
joma- Latvijas daba un kultūrainavas, norises veids – izstāde un
muzejpedagoģijas nodarbība, kuras laikā skolēni uzzināja vairāk par Latvijā
dzīvojošajiem dzīvniekiem, to atšķirībām izskatā un dzīvesveidā, par dažādo
ēdienkarti un mājokļiem, kā arī uzzināja jaunu jēdzienu – pārnadži. Pasākums bija
ļoti interesants, bija pietiekoši daudz praktisko nodarbību ( puzles likšana,
dzīvnieku atpazīšana pēc attēla, zīmēšana, pēdu atpazīšana).
Atgriezušies
skolā, bērni centās atcerēties redzēto un dzirdēto , un katrs mēģināja kaut ko
pastāstīt, nosaukt attēlos redzamos dzīvniekus, atcerēties dziesmas, kurās
minēti dzīvnieki.
Pasākumi ir
atbilstoši mācību saturam dabaszinībās un caurvijas ar latviešu valodu,
sociālajām zinībām, matemātiku , vizuālo mākslu un mūziku.
10. klase noskatījās Rīgas Krievu teātrī Vladislava Nastavševa iestudēto izrādi “Mēdeja” (projekts “Skolas soma”). Skolēni literatūras stundās iepazinās ar Eiripīda lugas fragmentiem. Tagad bija iespēja noskatīties lugas iestudējumu.
Stundu gara izrāde, vērojot “lielo ciešanu jūru”. Kaut arī sengrieķu klasiķis savu traģēdiju uzrakstījis pirmskristietības laikā, tā visos laikos uzrunā ar lielo pasaules kaislību un sāpju dimensiju.Vērojām unikālās aktrises – Gunas Zariņas plastisko meistarību . Viņa vārda tiešā nozīmē spēlē savu ķermeni kā mūzikas instrumentu. Tā ir izrāde-dārgums.
Skolas somas pasākuma ” Miera ielas radošais kvartāls” mums pastāstīja, kā tas radies, cik ilgi pastāv u.c. informāciju. Tad skolēni devās pētīt Miera un Tallinas ielas radošos kvartālus. Bija dots uzdevums, kas viņiem tur jāsaskata. Pēc tam pāros /grupās no savāktā materiāla veidoja savus dzejoļus , kurus tad nolasīja. Bērniem patika, saņēmām arī pateicību no vadītājām par atraktīvu, ieinteresētu klasi.
7.a, 7.b, 8.b un 11. klase (kopā 90 skolēni) bija izvēlējusies noskatīties filmu “Baltu ciltis” jeb Noklusētās hronikas par pēdējiem Eiropas pagāniem. Tā ir brāļu Ābeļu pirmā pilnmetrāžas filma, darbs par Austrumbaltiju 13. gadsimtā, ir viens no pirmajiem mēģinājumiem nopietnāk skart mūsu senāko vēsturi.
Galvenais varonis, jauns dāņu tirgotājs Larss, kas savā ceļojumā no Rietumeiropas apmeklē baltu (senprūšu, sudāvu, galindu, lietuviešu, latgaļu, kuršu un žemaišu) un arī Baltijas somu zemes (pat nokļūst sāmsaliešu gūstā), ceļā pieredz dažādas, tā sacīt, “kultūrvēsturiski antropoloģiskas” pieredzes, izejot cauri dažādiem gadalaikiem un vietējo iedzīvotāju dzīves norisēm, piedalās gadskārtu rituālos, tirgojas, cīnās, sastop gan dažādus sludinātājus, gan krustnešus.
Filmā risinās nopietni notikumi un skolēniem pēc filmas noskatīšanās radās ļoti daudz jautājumu, uz kuriem tad nu mēģināja rast atbildes kopā ar vēstures skolotāju. Par izvēli noskatīties šo filmu nenožēloja neviens
Martā ceturtās klases skolēni apmeklēja “Rīgas Kino muzeju”, kurā pieejama digitālā ekspozīcija par Latvijas kino vēsturi. Muzejā skolēni tika iepazīstināti ar filmu veidošanas pirmsākumiem. Pēc tam skolēni varēja darboties praktiski, veidojot zīmējumus filmiņām, apskatot, kā multfilmas izskatās interaktīvā vidē.
Bērnu atsauksmes par redzēto un dzirdēto:
Kino muzejā es uzzināju, ka agrāk, lai filmas būtu krāsainas, filmiņu loksnīti izkrāsoja. Vēl es uzzināju, ka senāk filmiņa bija tikai 30 sekunžu gara. Es brīnījos, ka, ja brauca vilciens, tad visi skatītāji slēpās un spiedza. (Līga)
Es redzēju veclaicīgās un jaunās kameras. Vienā sekundē paskrien 24 kadri. Man ļoti patika filma „Kiosks”. (Edgars)
