04.12.2011. pie mums ieradās Eiropas Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas „Skolu daudzpusējās partnerības” projekta „Mīli dabu, saudzē to savai nākotnei” dalībnieki no septiņām valstīm: Lietuvas, Nīderlandes, Spānijas, Francijas, Rumānijas, Grieķijas un Turcijas. Rīgas 47.vidusskolā notika projekta dalībvalstu pirmā konference, kuras laikā tika organizēti interesanti pasākumi.

Mūsu skolā šāds Comenius pasākums notiek pirmo reizi, tāpēc visi bijām satraukti un neziņas pilni. Pirmdienas rītā visu projekta dalībvalstu pārstāvji bija ieradušies mūsu skolā. Varējām sākt iepazīšanos ar jauniešiem un to skolotājiem. Svinīgā projekta atklāšana notika skolas aktu zālē. Pasākumu atklāja skolas direktore Ineta Kareļina un mūsu viesus ar ierašanos Zemgales priekšpilsētas zaļākajā zonā sveica RD IKSD Vispārējās vidējas izglītības galvenā speciāliste Ludmila Margeviča, uzsverot projekta nosaukuma „Love the nature save your future” ciešo saikni ar šo Rīgas zaļāko priekšpilsētu.

Turpinājumā sekoja iepazīšanas konference. Mūsu skolas skolēni bija sagatavojuši video par katru dalībvalsti, kā arī katra valsts prezentēja sevis pārstāvēto valsti, pilsētu un skolu. Jāpiebilst, ka pirms katras valsts uzstāšanās video materiāla viens skolēns no Latvijas komandas pateica dažus vārdus noteiktajā valodā. Tas izraisīja patiesus smaidus mūsu viesu sejās. Pasākuma beigās jau visi sajutās drošāk un pamazām sāka komunicēt ar citiem. Turpinājumā viesi kopīgi devās pusdienot mūsu skolas ēdnīcā. Pēc kopīgas maltītes un sarunām devāmies ekskursijā pa skolu, ko bija sagatavojušas mūsu skolas 12.b klases skolnieces Sandra Šlara un Elīna Rogovska. Vēlējāmies viesiem parādīt un pastāstīt tuvāk, kā notiek mācību process mūsu skolā un kā vizuāli izskatās klases, kurās mācāmies, lai vēlāk spētu salīdzināt kopīgo un atšķirīgo starp citu valstu skolām. Pēc ekskursijas devām ārzemju draugiem brīvo laiku, lai tie spētu sagatavoties vakaram, kurā bija ieplānots doties uz Rīgas Dinamo hokeja spēli.

Ierodoties arēnā, varēja pamanīt ciemiņu sejās apbrīnu un prieku. Stāstot par mūsu hokeja komandas vēsturi un panākumiem, daudzi atzina, ka pirmo reizi mūžā apmeklē hokeja spēli klātienē. Līdzjušana un atbalstīšana bija daudz lielāka nekā spējām iedomāties. Mūsu viesi iegādājās Rīgas Dinamo fanu atrubūtiku: šalles ar latviešu karogu, cepures, kalendārus, simboliskus cimdus, pat suvenīru hokeja nūjas. Daudzi mūsu viesi atzina, ka pirmo reizi mūžā atrodas ledus arēnā, īpaši viesi no dienvidzemēm – Spānijas, Turcijas, Rumānijas, Grieķijas. Neskatoties uz mūsu komandas zaudējumu, viesi atzina, ka spēle bija ļoti interesanta un komanda parādīja labu sniegumu. Tā arī uz pozitīvām emocijām noslēdzās pirmā iepazīšanās diena!

Rīts tāds diezgan smags, grūti bija ar celšanos, jo iepriekšējā vakarā mūsu sarunas ieilga līdz pusnaktij, bet kaut kā tomēr saņēmāmies. Roberts, mans draugs no Rumānijas, kā jau iepriekšējo rītu, nedaudz ātrāk par mani bija piecēlies. Pēc brokastīm devāmies uz skolu, lai pēc tam ar autobusu dotos ekskursijā uz moderno ekoloģisko atkritumu poligonu Getliņu un skaistāko Latvijas pērli – Turaidu. Ārā diezgan auksts, mans biedrs arī tādās paplānās drēbēs, jo viņu zemē, Rumānijā, laika apstākļi nav tik skarbi, kādi tie ir pie mums.

Pirmais mūsu galamērķis bija ekoloģiskais atkritumu poligons Getliņi, kurš ir attīstīta par Eiropas līdzekļiem. Devāmies tieši uz turieni, jo projekta tēma bija ‘’Love your nature, save your future.’’ Sākumā apmeklējām poligona biroju un noskatījāmies prezentāciju par Getliņiem, kurā redzējām Getliņu vēsturi un kādi tie izskatās šobrīd. Devāmies tālāk, interesantākā daļa šajā ekskursijā, lūkojām, kā tad tas viss darbojas. Kā viens no interesantākiem objektiem bija eko siltumnīca, kura tiek sildīta ar vietējo saražoto siltumu. Interesanti bija palūkot, kā tiek audzēti tomāti, turklāt dzeltenie, kas ir siltumprasīgāki nekā sarkanie. Siltumnīcā nekur neredzējām zemi, kas ir tik ierasts siltumnīcu uzturēšanai un auga izaudzēšanai, visi tomāti tiek audzēti podiņos, kurā ir ieklāta akmensvate. Tā kā raža bija tikko novākta un siltumnīcā veica sanitāros darbus, tāpat bija ko redzēt. Viesu vidū bija bioloģijas skolotājas, kuras ar patiesu apbrīnu un interesi šo visu aplūkoja. Prieks, ka mūsu Latvijā ir šāds objekts, ar ko varam lepoties. Ekskursijas beigās mūs cienāja ar Getliņu siltumnīcā audzētiem dzelteniem tomātiem. Dzeltenās krāsas tomāti bija ļoti garšīgi.

Tālākais ceļš mūs veda uz Siguldu, ko tautā mēdz dēvēt par Mazo Šveici.

Kā pirmo objektu izvēlējāmies apskatīt Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Trase bija noklāta ar ledus kārtu, mūsu viesi bija sajūsmā, redzot īstu ledu. Viesi iepazinās ar mūsu ziemas sporta dalībnieku panākumiem. Acu skatus priecēja arī brīnišķīgie skati no augšas.

Nākamais apskates punkts bija Gūtmaņu ala, par kuru mūs ar īsu informāciju iepazīstināja skolnieces Agate, Kristiāna un Agnese no 10.a klases. Ala visiem patika. Dažiem tās lielums likās iespaidīgs, bet citi man teica, ka ir bijuši lielākās.

Pēdējā vieta, ko apskatījām bija Turaidas muzejs. Šī ir vieta, kura nevienu neatstāj vienaldzīgu: Turaidas Maijas kaps – par to nelielu stāstījumu bija sagatavojušas meitenes no 10. klases, Turaidas skatu tornis fascinēja visus, jo skats no augšas ir ne tikai vienkārši skaists, bet arī baiss un to papildināja negantais vējš, kas svilpoja pa torņa augšu.

Noslēgumā visi studenti un skolotāji, devāmies, uz Lido, lai kopīgi pavakariņotu, jo pēc izbrauciena ļoti gribējās ēst. Lielais Krasta Lido centrs apbūra vūsu viesus ne pa jokam. Mūsu ārzemju draugi bija apmulsuši ne tikai no lielā ēdienu piedāvājuma, bet arī no brīnišķīgās atmosfēras, kas valda šajā centrā. Mēs, latvieši, jau pie tā esam pieraduši.

Tālākais ceļš mūs veda uz Siguldu, ko tautā mēdz dēvēt par Mazo Šveici.

Kā pirmo objektu izvēlējāmies apskatīt Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Trase bija noklāta ar ledus kārtu, mūsu viesi bija sajūsmā, redzot īstu ledu. Viesi iepazinās ar mūsu ziemas sporta dalībnieku panākumiem. Acu skatus priecēja arī brīnišķīgie skati no augšas.

Nākamais apskates punkts bija Gūtmaņu ala, par kuru mūs ar īsu informāciju iepazīstināja skolnieces Agate, Kristiāna un Agnese no 10.a klases. Ala visiem patika. Dažiem tās lielums likās iespaidīgs, bet citi man teica, ka ir bijuši lielākās. Kā pirmo objektu izvēlējāmies apskatīt Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Trase bija noklāta ar ledus kārtu, mūsu viesi bija sajūsmā, redzot īstu ledu. Viesi iepazinās ar mūsu ziemas sporta dalībnieku panākumiem. Acu skatus priecēja arī brīnišķīgie skati no augšas.

Pēdējā vieta, ko apskatījām bija Turaidas muzejs. Šī ir vieta, kura nevienu neatstāj vienaldzīgu: Turaidas Maijas kaps – par to nelielu stāstījumu bija sagatavojušas meitenes no 10. klases, Turaidas skatu tornis fascinēja visus, jo skats no augšas ir ne tikai vienkārši skaists, bet arī baiss un to papildināja negantais vējš, kas svilpoja pa torņa augšu.

Noslēgumā visi studenti un skolotāji, devāmies, uz Lido, lai kopīgi pavakariņotu, jo pēc izbrauciena ļoti gribējās ēst. Lielais Krasta Lido centrs apbūra vūsu viesus ne pa jokam. Mūsu ārzemju draugi bija apmulsuši ne tikai no lielā ēdienu piedāvājuma, bet arī no brīnišķīgās atmosfēras, kas valda šajā centrā. Mēs, latvieši, jau pie tā esam pieraduši.

Nu ko, pirmais izbrauciens bija galā, mēs visi bijām ļoti apmierinātu un arī pārguruši, jo šī diena bija ļoti bagāta un piesātināta ar dažādiem interesantiem notikumiem.

Šis rīts iesakās jau ļoti agri, jo bija jāpaspēj studentiem izrādīt Vecrīgu. Mūsu galvenie apskates objekti bija Melngalvju nams, Brīvības peimineklis, Doma laukums kā arī Rīgas pils. Neizpalika arī Ziemassvētku tirdziņa apskate, kur bija iespēja iegādāties tautiskos latviešu darinātus suvenīrus – adītos cimdus, zeķes, cepures, ceptās piparkūkas un citus niekus. Apmaiņas studenti varēja iepazīties arī ar Vecrīgas namu arhitektūru un latviešu ēdienu baudīšanu.

Mūsu apmaiņas studenti bija ļoti izbrīnīti par Vecrīgu, jo viņu pilsētas, kultūra un apkārtējā vide ir pilnīgi citādāka. Viņi ar milzīgu prieku un aizrautību staigāja pa Vecrīgu un klausījās mūsu stāstos. Tieši šajā dienā vienam franču puisim bija dzimšanas diena, tāpēc uzrīkojām nelielas svinības ar Lido apmeklējumu, kas viņos izraisīja sajūsmu, jo šī ēstuve piedāvā latvisku garšīgu virtuvi. Projekta dalībniekiem ļoti garšoja mūsu pašmāju ēdieni. Apmaiņas studenti, staigājot pa Vecrīgu, bija ļoti izsalkuši, tāpēc ekskursijas laikā devāmies uz McDonaldu. Pēc ekskursijas mums tika dots brīvais laiks, kurā mēs devāmies uz Rīga Plaza lielveikala boulingu. Dažiem no studentiem boulings bija kaut kas neredzēts un nepiedzīvots. Boulinga spēle bija ļoti piedzīvojumiem bagāta, un tie, kuri darīja to pirmo reizi, jau guva panākumus un patīkamas emocijas. Vēl mēs šajā lielveikalā apskatījām dažādus apģērbu veikalus, kā arī restorānus un kafejnīcas.

Kopsummā, manuprāt, šī diena bija pilnībā izdevusies un piedzīvojumiem bagāta. Apmaiņas studentiem šī ekskursija likās kaut kas pavisam jauns un nepieredzēts. Es uzskatu, ka visi kā viens labprāt atkārtotu šādu ekskursiju.

Šo dienu ar saviem ārzemju draugiem pavadījām skolā. Diena bija paredzēta Ziemassvētku apsveikuma kartīšu gatavošanai, tas ir, katras valsts pārstāvji izgatavo svētku apsveikuma kartiņu visiem projekta viesiem, kuras noslēguma pasākumā tiks pasniegtas. Materiāli jau bija iepriekš sagatavoti, tomēr dažu valstu pārstāvji bija paņēmuši arī līdzi. Kartīšu izgatavošana izvērtās par ļoti radošu procesu, kurā iesaistījās arī skolotāji. Par paveikto darbu prieks bija visiem.

Pēc tam mūsu ciemiņi devās ēst pusdienas mūsu skolas ēdnīcā.

Dienas otrajā pusē bija paredzētas sporta aktivitātes, jo tieši sports ir tas, kas vieno cilvēkus. Paēduši devāmies uz sporta zāli, kur notika stafetes. Visiem bija jāģērbjas sporta tērpos. Pasākumu vadīja 12.b klases skolnieks Jānis Alkšbirze. Sporta aktivitātes papildināja jautra mūzika, par ko bija parūpējies 10.a klases skolnieki Dāvis Prikulis un Mārtiņš Koroševskis. Pasākums sākās ar uznācienu, katras valsts dalībnieki nāca zālē, pārējiem uzgavilējot un sagaidot ar lieliem aplausiem. Ārzemju viesu acīs bija manāms pārsteigums, kad pasākumu atklāja mūsu skolas dejotājas ar pašsagatavotu programmu – deju! Tad sākās dažādas stafetes. Tās bija diezgan sarežģītas, dažas aktivitātes bija pat grūti izpildāmas, arī dažādie tērpi traucēja veiklu pārvietošanos, kas izraisīja varenu smieklu jūru un jautrību visu dalībnieku acīs.

Tā kā esam skola ar basketbola novirzienu, tad bez šīs aktivitātes arī neiztikām, katra komanda spēlēja viena pret otru. Visi spēlēja nopietni un ļoti centās. Beigās, protams, uzvarēja draudzība.

Arī skolotāju vidū bija organizēta aktivitāte – katras valsts viens pārstāvis met 5 soda metienus, turklāt mešanas tehnikai nav nozīmes. Mūsu skolu pārstāvēja vēstures skolotāja Māra Avotiņa. Finālā izvirzījās 3 valstu pārstāvji – spānis Jose, turciete Kiamate un latviete Māra. Uzvarēja – Māra!!!

Aptaujājot mūsu ciemiņus, konstatējām, ka šī diena ir izdevusies un visiem ļoti patikusi! Par to liels prieks!

10.00 Ekskursija uz Lāčiem.

• Prezentācija par maizes ceptuvi;
• Maizes tapšanas process(rupjmaizes);
• Degustācijas( grauzdiņi, dažādu veidu rupjmaize, saldskābmaize);
• Iespēja veikalā paēst un iegādāties kādu no „Lāču” produktiem.

~14.30 pusdienas skolas ēdnīcā. Pēc tam gaidījām noslēguma konferenci skolā.

~16.00 sākās noslēguma konference, kur vadīja E. Lācis un K. Pole.

• Direktores uzruna.
• Katra valsts pasniedza visām 7 valstīm katra pa Ziemassvētku apsveikuma kartiņai, nākot priekšā un nosaucot valsti, kuru tā sveic.
• Dziedāja ansamblis ( „ Welcome to my country” , Eņģeļus mēs dzirdējām, „ We wish you a merry Christmas”) un duets ( „ Kas ir šis bērns”).
• Dejoja „ Zvirbulēni”.
• „ Zvirbulēni”aicināja viesus iet rotaļā ( plaukstiņpolka).
• Iespēja nogaršot latviešu Ziemassvētku ēdienus ( zirņi un pīrādziņi);
• Dāvanas valstīm par piedalīšanos no Latvijas, un pateicība par sadarbību un uzņemšanu Latvijai no viesiem;
• Viesu priekšnesumi:
  • Turcija – rotaļa ( visi nostājas aplī, uzliek rokas uz pleciem un iet pa apli dejas soļos);
  • Francija – rotaļa( sasēdās uz grīdas, izveidojot garu rindu, šūpoja rokas un tad cilvēki varēja lēkt virsū un viņu ar rokām nogādāja līdz rindas beigām) un franču dziesma;
  • Spānija – dejoja divi pāri priekšā spāņu tautas deju;
  • Grieķija – deja ( visi sastājas lielā aplī un dejo virzoties pa apli uz labo pusi);
  • Lietuva – puisis dziedāja dziesmu ( ļoti skaista, kā operā);
  • Rumānija – deja pāros;
  • Nīderlande – klubu mūzika, pie kuras visi dejoja, viņi arī parādīja dažus interesantus solīšus

Kopējā dziesma vakara noslēgumā, pēdējā deja visiem kopā.

Atvadīšanās.

Uz tikšanos Nīderlandē no 04.03.2012. – 10.03.2012.